Mehiko bagātie iedzīvotāji krīt panikā- pēdējo dienu laikā tiek nolaupīti ļoti daudz cilvēku par kuriem ir jāmaksā liela izpirkuma nauda.

Bijušo specdienesta aģentu Džonu (D.Vašingtons) nolīgs par miesassargu kādai bagātnieku atvasei. Ātri vien mazā meitenīte ar savu dzīvesprieku atgriež miesassargam dzīvotprieku un pēc meitenītes nolaupīšanas, Džons nozvēr atriebties visiem, kuri ir bijuši saistīti ar šo nolaupīšanu.

Kārtējā filma par vientuļo atriebēju, kuru apstādināt nevar nekas- ne pretinieku lodes, ne bailes par savu dzīvību. Vašingtona tēlotais nopietnais vīrs, kurš savas rūgtās atmiņas mēģina noslīcināt viskija glāzē, pamazām atgriežas dzīvē un tur lielu paldies jāsaka viņa apsargājamai mazajai meitenei. Kad sliktie onkuļi nolaupa meiteni un smagi savaino miesassargu, viņš, negaidot savu atveseļošanos, ātri ķeras pie atmaksas. Informācijas iegūšanas metodes viņam arsenālā ir diezgan plašas- sākot no pirkstu nogriešanas/nošaušanas un piededzināšanas (ar automašīnas piepīpējamo) līdz sprāgstvielu ievietošanai sliktajiem dupsī. Pamazām, izmantojot savus paņēmienus, viņš tiek aizvien tuvāk tam īstajam nolaupītājam un organizētājam.

Labs, skatāms spriedzes kino ar labiem aktieriem, it sevišķi Fanningas tēlojums mazās meitenītes lomā. Mazliet jocīgi izskatījās galvenā varoņa organisma svina atgrūšanas funkcija- pat šāvieni no tuvas distances netika ieskaitīti un viņš mierīgi varēja turpināt savu atriebes misiju. Lai gan tas bija sīkums, un uz to mierīgi var pievērt acis.